Fuji Speedway: 7 vēstures posmi un Dunlop līkums

Fuji Speedway ir viena no pazīstamākajām un vēsturiski nozīmīgākajām Japānas autosporta trasēm. Tā atrodas Šidzuokas prefektūrā, Fudži kalna pakājē, un labos laikapstākļos Japānas augstākā virsotne ir redzama tieši no trases teritorijas.

Fuji Speedway vēsture sākās ar ambiciozu ieceri izveidot Amerikā populārajām ātruma trasēm līdzīgu ovālu. Vēlāk tā kļuva par tehniski daudzveidīgu šosejas sacīkšu trasi, kurā noticis dramatiskais 1976. gada Formula 1 čempionāta fināls, pasaules izturības sacīkstes un nozīmīgākie Japānas autosporta čempionāti.

Mūsdienu trase ir pazīstama ar 1,475 kilometru garo galveno taisni, lielām augstuma izmaiņām un ļoti atšķirīgiem pagriezieniem. Viens no interesantākajiem trases punktiem ir Dunlop līkums — smagas bremzēšanas un apdzīšanas vieta, pēc kuras sākas tehniskais kāpums uz apļa noslēdzošo sektoru.

Fuji Speedway īsumā

Fuji Speedway pašreizējai sacīkšu konfigurācijai ir šādi galvenie parametri:

trases garums — 4,563 kilometri;
galvenās taisnes garums — 1,475 kilometri;
pagriezienu skaits — 17;
seši kreisie un vienpadsmit labie pagriezieni;
trases platums — no 15 līdz 25 metriem;
augstums virs jūras līmeņa — no 545 līdz 585 metriem;
maksimālais kritums — 10,05%;
maksimālais kāpums — 8,88%;
FIA Grade 1 sertifikācija.

Šāda konfigurācija nozīmē, ka automašīnai vienlaikus nepieciešams mazs aerodinamiskais pretestības līmenis garajā taisnē, stabilitāte ātrajos pagriezienos, efektīvas bremzes un laba saķere lēnajā noslēdzošajā sektorā.

Fuji Speedway vēsture: 7 svarīgākie posmi

1. Sākotnējā iecere bija amerikāņu stila ovāls

Fuji Speedway uzņēmums tika izveidots 1963. gada decembrī. Sākotnējā projekta iecere bija nevis tradicionāla šosejas sacīkšu trase, bet gan amerikāņu NASCAR un Daytona stila ovāls ar divām garām taisnēm un slīpiem pagriezieniem.

Kalnainais apvidus Fudži pakājē šādam projektam nebija īpaši piemērots. Pieaugot būvniecības izmaksām, no pilna ovāla izveides atteicās un projektu pārveidoja par šosejas sacīkšu trasi.

No sākotnējās ieceres tika saglabāts viens īpaši stāvs, aptuveni 30 grādu slīps pagrieziens. Tas kļuva par pirmās Fuji Speedway konfigurācijas raksturīgāko un reizē bīstamāko elementu.

2. Trases atklāšana 1966. gadā

Trases būvniecība tika pabeigta 1965. gada decembrī, bet oficiāla darbība sākās 1966. gada janvārī. Tā paša gada maijā Fuji Speedway uzņēma Japānas Grand Prix, bet oktobrī trasē notika pirmās starptautiskās sacensības.

Sākotnējā konfigurācija bija gandrīz sešus kilometrus gara un ārkārtīgi ātra. Automašīnas no garās taisnes lielā ātrumā devās lejup uz slīpo pirmo pagriezienu. Drošības zonas un barjeras neatbilda līmenim, kāds mūsdienās tiek uzskatīts par obligātu.

Trase palīdzēja Japānas autoražotājiem, komandām un braucējiem iegūt starptautisku pieredzi. Vienlaikus tā parādīja, cik būtiska autosportā ir ne tikai automašīnas veiktspēja, bet arī trases drošība.

3. Bīstamās slīpās virāžas ēras beigas

Fuji Speedway sākotnējā slīpā virāža bija vizuāli iespaidīga, taču kļūdas tajā bieži beidzās ar smagām avārijām. Automašīnas virāžai tuvojās pēc ļoti garas taisnes, turklāt pirms ieejas pagriezienā trase mainīja augstumu.

Pēc vairākiem nopietniem negadījumiem 1974. gadā tika izveidots jauns pirmais pagrieziens, kas veco slīpo virāžu apgāja. Kopš tā laika vēsturiskais trases posms sacīkstēs vairs netika izmantots.

Daļa vecās virāžas ir saglabāta kā Fuji Speedway vēstures liecība. Tā atgādina par periodu, kad sacīkšu trašu attīstībā ātrums bieži bija svarīgāks par drošības zonām, kontrolētu bremzēšanu un avāriju seku samazināšanu.

4. Leģendārais 1976. gada Formula 1 fināls

Fuji Speedway pasaules autosporta vēsturē īpaši iegāja 1976. gada 24. oktobrī. Trasē notika pirmais Formula 1 pasaules čempionāta posms Japānā un vienlaikus sezonas izšķirošās sacīkstes starp Niki Laudu un Džeimsu Hantu.

Sacensību dienā trasi klāja spēcīgs lietus un migla. Redzamība bija ļoti slikta, uz asfalta atradās liels ūdens daudzums, bet sacīkstes pēc vairākkārtējas atlikšanas tomēr sākās.

Niki Lauda, kurš tajā pašā sezonā bija pārdzīvojis smagu avāriju Nirburgringā, pēc pirmā apļa izstājās, uzskatot apstākļus par pārāk bīstamiem. Džeimsam Hantam bija nepieciešams finišēt pietiekami augstā pozīcijā, lai kļūtu par pasaules čempionu.

Hants finišēja trešajā vietā un ieguva 1976. gada Formula 1 pasaules čempiona titulu ar viena punkta pārsvaru. Sacīkstēs uzvarēja Mario Andreti, taču tieši Hanta un Laudas cīņa padarīja Fuji Speedway par vienu no slavenākajām trasēm Formula 1 vēsturē.

5. Formula 1 aiziešana un izturības sacīkšu laikmets

Formula 1 atgriezās Fuji Speedway arī 1977. gadā. Šajās sacīkstēs notika traģisks negadījums, kurā gāja bojā divi cilvēki. Pēc 1977. gada Formula 1 trasē vairs neatgriezās vairākus gadu desmitus.

Tas gan nenozīmēja, ka Fuji Speedway zaudēja savu nozīmi. Trase turpināja uzņemt Japānas nacionālos čempionātus, tūrisma automašīnu sacīkstes un izturības sacensības.

gadā Fuji uzņēma pasaules izturības čempionāta posmu. Turpmākajos gados trase kļuva cieši saistīta ar sporta prototipiem, GT automašīnām un Japānas autoražotāju rūpnīcu komandām.

Fuji Speedway garā taisne bija īpaši piemērota automašīnu maksimālā ātruma, dzinēju izturības un aerodinamikas pārbaudēm. Savukārt mainīgie laikapstākļi bieži lika komandām pieņemt sarežģītus lēmumus par riepām un sacīkšu stratēģiju.

6. Toyota iesaiste un lielā pārbūve

gadā Toyota iesaistījās Fuji Speedway pārvaldībā un kļuva par tās kontrolējošo īpašnieku. Mērķis bija izveidot modernu starptautiska līmeņa kompleksu, kurā varētu notikt augstākā līmeņa autosporta sacensības.
gadā trase tika slēgta vērienīgai pārbūvei. Tika pārveidota trases konfigurācija, uzlabotas drošības zonas, uzcelts jauns boksu komplekss un modernizēta sacensību infrastruktūra.

Atjaunotā Fuji Speedway tika atklāta 2005. gada aprīlī. Jaunā trase saglabāja slaveno galveno taisni, bet apļa pēdējā daļā tika izveidots daudz tehniskāks un lēnāks sektors.

Tieši šī kombinācija padara mūsdienu Fuji Speedway tik sarežģītu. Automašīnas regulējumiem jādarbojas gan ļoti lielā ātrumā, gan lēnos pagriezienos, kuros izšķiroša ir mehāniskā saķere un riepu spēja pārnest paātrinājumu uz asfaltu.

7. Formula 1 atgriešanās un mūsdienu Fuji Speedway

Formula 1 atgriezās Fuji Speedway 2007. gadā. Arī šoreiz sacīkstes ietekmēja stiprs lietus un slikta redzamība. Vēl viens Formula 1 Japānas Grand Prix trasē notika 2008. gadā, pēc kura čempionāts atgriezās Suzukas trasē.

Mūsdienās Fuji Speedway joprojām ir viens no galvenajiem Japānas autosporta centriem. Tajā notiek:

FIA pasaules izturības čempionāta sešu stundu sacīkstes;
Super GT posmi;
Super Formula sacīkstes;
Super Taikyu 24 stundu sacīkstes;
zīmolu festivāli un vēsturisko automašīnu pasākumi;
trases dienas, braukšanas apmācība un automašīnu testi.

Fuji Speedway ir ieguvusi FIA Grade 1 kategoriju, kas ļauj tajā rīkot augstākā līmeņa starptautiskās sacensības.

Kāpēc Fuji Speedway garā taisne ir īpaša?

Fuji Speedway 1,475 kilometru galvenā taisne ir viena no garākajām starp pasaules ievērojamākajām sacīkšu trasēm. Tā rada lielu ātrumu atšķirību starp automašīnām un ļauj izmantot aizvēju, lai sagatavotu apdzīšanu pirms pirmā pagrieziena.

Rezultātu ietekmē ne tikai dzinēja jauda. Ļoti svarīgs ir ātrums, ar kādu automašīna izbrauc no pēdējā Panasonic līkuma. Kļūda apļa pēdējā pagriezienā var samazināt maksimālo ātrumu visā taisnes garumā.

Taisnes beigās atrodas viena no galvenajām bremzēšanas un apdzīšanas vietām. Automašīna no maksimālā ātruma jāsabremzē līdz lēnam labajam pagriezienam, vienlaikus saglabājot stabilitāti un kontrolējot priekšējo riepu bloķēšanās risku.

Slavenais Fuji Speedway Dunlop līkums

Dunlop līkums atrodas pēc ātrā 300R posma un ir zemākais punkts visā Fuji Speedway trasē. Automašīnas tam tuvojas lielā ātrumā pa lejupejošu trases daļu, tādēļ bremzēšanas brīža izvēle ir īpaši svarīga.

Dunlop līkums ir veidots kā lēna šikāna. Tā ir viena no vietām, kur iespējama apdzīšana, taču pārāk vēla bremzēšana var izjaukt visu nākamo sektoru.

Pēc Dunlop līkuma sākas augšupejošā un tehniskā Fuji Speedway daļa. Tajā seko vairāki savstarpēji saistīti pagriezieni, kuros svarīgs ir nevis maksimālais ātrums, bet precīza trajektorija, vienmērīga akseleratora lietošana un laba saķere.

No braukšanas tehnikas viedokļa Dunlop līkums vienā īsā posmā pārbauda vairākas automašīnas īpašības:

stabilitāti, bremzējot no liela ātruma;
priekšējo riepu saķeri pagrieziena sākumā;
automašīnas spēju ātri mainīt virzienu;
aizmugurējo riepu saķeri pie paātrinājuma;
balstiekārtas darbību, trasei pārejot no krituma kāpumā.

Ja vadītājs Dunlop līkumā iebrauc pārāk ātri, automašīna var izslīdēt uz ārmalu un nākamajos pagriezienos atrasties nepareizā trajektorijā. Savukārt pārāk piesardzīga ieeja maksā laiku bremzēšanas zonā un ļauj konkurentam mēģināt apdzīšanu.

Tieši tāpēc Dunlop līkums nav tikai viena no daudzajām trases bremzēšanas vietām. Tas savieno ļoti ātro Fuji Speedway vidusdaļu ar lēno un tehnisko apļa noslēgumu.

Ko Fuji Speedway prasa no riepām?

Fuji Speedway rada ļoti atšķirīgas slodzes. Garajā taisnē riepas ilgstoši rotē lielā ātrumā. Ātrajos 100R un 300R pagriezienos tās saņem ievērojamu sānu slodzi, bet TGR un Dunlop bremzēšanas zonās priekšējām riepām jāpārnes liels gareniskais spēks.

Noslēdzošajā sektorā noteicoša kļūst mehāniskā saķere. Automašīna vairākas reizes paātrinās ar pagrieztu stūri, tādēļ pārāk agresīva akseleratora lietošana var pārkarsēt vai pārslogot aizmugurējās riepas.

Papildu izaicinājums ir laikapstākļi. Trases atrašanās Fudži kalna tuvumā nozīmē, ka lietus, migla un temperatūras izmaiņas var strauji mainīt seguma stāvokli. Fuji vēsturiskās sacīkstes vairākkārt pierādījušas, ka pareiza riepu izvēle šeit var būt tikpat svarīga kā automašīnas ātrums.

Tomēr sacīkšu riepu veiktspēju nevajadzētu tieši salīdzināt ar ikdienas ceļu riepām. Sacīkšu riepas darbojas noteiktā temperatūras diapazonā un ir paredzētas konkrētam segumam, slodzei un sacensību formātam. Ikdienas satiksmē prioritāte ir prognozējama saķere plašākā temperatūru un laikapstākļu diapazonā.

Fuji Speedway nozīme Japānas autosportā

Fuji Speedway vairāk nekā sešdesmit gadu laikā ir mainījusies kopā ar pašu autosportu. Agrīno gadu uzsvars uz maksimālu ātrumu pakāpeniski papildināts ar drošības zonām, modernu sacensību vadību un tehniski daudzveidīgu trases konfigurāciju.

Trasē braukuši Formula 1 pasaules čempioni, izturības sacīkšu prototipi, Super GT automašīnas un daudzi topošie Japānas autosporta talanti. Tā vienlaikus ir sacīkšu vieta, automašīnu izmēģinājumu poligons un nozīmīga Japānas automobiļu kultūras daļa.

Vecās slīpās virāžas paliekas, 1976. gada lietainais Formula 1 fināls, garā galvenā taisne un tehniskais Dunlop līkums parāda dažādus šīs vēstures periodus. Tieši vēsturiskā mantojuma un mūsdienu tehnoloģiju kombinācija padara Fuji Speedway atšķirīgu no daudzām jaunākām sacīkšu trasēm.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kur atrodas Fuji Speedway?

Fuji Speedway atrodas Ojamā, Šidzuokas prefektūrā, Japānā. Trase izvietota netālu no Fudži kalna.

Cik gara ir Fuji Speedway trase?

Pašreizējās galvenās konfigurācijas garums ir 4,563 kilometri. Galvenā taisne ir 1,475 kilometrus gara.

Kad Fuji Speedway notika Formula 1 sacīkstes?

Formula 1 pasaules čempionāta posmi trasē notika 1976., 1977., 2007. un 2008. gadā.

Kāpēc 1976. gada sacīkstes ir tik slavenas?

Tās notika ļoti stiprā lietū un izšķīra Formula 1 pasaules čempiona titulu. Džeimss Hants finišēja trešais un kopvērtējumā pārspēja Niki Laudu par vienu punktu.

Ar ko īpašs ir Dunlop līkums?

Dunlop līkums atrodas trases zemākajā punktā. Tā ir smagas bremzēšanas un apdzīšanas vieta, pēc kuras sākas augšupejošais, tehniskais Fuji Speedway noslēdzošais sektors.

Fuji Speedway: 7 vēstures posmi un slavenais Dunlop līkums